Ēku monitorings – kādi ir riski, ja to veic ķeksīša pēc?

Ēku monitorings ir būvniecības procesa daļa, kuru Latvijā bieži veic formāli, lai izpildītu darba organizācijas projektā (DOP) noteiktās prasības, novērojis inženierģeodēzijas uzņēmuma Geomatic vadītājs Edgars Pinkovskis. Tādēļ nereti rodas situācijas, kad ir pilnībā jāapstādina būvniecības darbi un jākompensē bojājumi, kas nodarīti apkārtējām ēkām.  Savukārt projektu attīstītājiem bieži jārēķinās ar prāvām kompensācijām, jo atklājas, ka būvdarbu ietekmē ir ne tikai saplaisājušas ēku sienas, bet arī sācis tecēt jumts un ēkām radušās vēl citas problēmas.

Edgars Pinkovskis izskaidro, kad un kāpēc ir nepieciešams veikt ēku monitoringu : “Veicot objekta būvniecību, būvdarbu ietekmē līdzās esošajām ēkām mēdz rasties deformācijas, tāpēc ļoti svarīgs būvniecības posms ir ēku monitorings. Tas ir specializēts ģeodēziskais darbs, kas jāveic tad, ja, atbilstoši likumdošanas prasībām, ēku monitorings ir iekļauts (DOP), norādot arī monitorējamās ēkas, metodes, kā arī nepieciešamo mērījumu intensitāti – piemēram, monitorings jāveic reizi nedēļā, mēnesī u.c. Negaidītas un nepatīkamas situācijas mēdz rasties dažādu iemeslu dēļ. Edgars Pinkovskis apraksta kādu gadījumu: Cēsu ielā tika veikta objekta būvniecība, tam DOP bija noteikta prasība – ēku monitoringu veikt divas reizes nedēļā. Monitorējot ēkas, atbilstoši noteiktajām prasībām, deformācijas netika novērotas. Taču notika tas, ko nebija iespējams paredzēt – starp monitoringa mērījumiem objektā tika veikti pāļu ierīkošanas darbi.  Netālu no būvdarbu vietas atradās ēkas, un tieši šajā periodā vairākām ēkām radās būtiskas plaisas, kuru iepriekš nebija.Šādas sekas, būtu iespējams novērst, ja objektā tiktu veikts nepārtrauktas darbības sensoru monitorings, norāda Edgars Pinkovskis. Speciālists skaidro, ka, atšķirībā no tradicionālā monitoringa,  monitorējamajām ēkām tiek uzstādīti sensori, kas normālā darba režīmā ik pēc stundas veic mērījumus,  fiksējot vissīkākās deformācijas, kuras ar aci  nav  iespējams pamanīt. Iegūtie dati tiek nosūtīti uz bāzes staciju un pēc tam uz serveri, kur tos apstrādā ar speciālu programmu. Sistēma fiksē, ja deformācija ir sasniegusi noteiktu apjomu – pārkāpta dzeltenā vai sarkanā līnija, un nekavējoties e-pasta un īsziņas veidā brīdina par to atbildīgās personas. Šo monitoringa sistēmu ir iespējams konfigurēt tā, ka dati tiek iegūti sekunžu laikā, un ir pieejami atbildīgajām personām online režīmā.

Edgars Pinkovskis uzsver būtisku priekšrocību:” Nepārtrauktas darbības sensoru monitorings dod iespēju formāli veiktam monitoringam paredzētos līdzekļus iztērēt daudz lietderīgāk un izvairīties no iespējamām problēmām.”

Kādas deformācijas var konstatēt ar sensoriem?

Ar sensoriem var mērīt un konstatēt dažāda veida deformācijas. Inklinācijas sensori tiek izmantoti, lai mērītu konstrukcijas sagāzumu. Tos var uzstādīt uz  vertikālas konstrukcijas, piemēram, sienas un mērīt sagāzumu no vertikāles, kā arī šos sensorus var uzstādīt uz horizontālajām pārsedzēm un  mērīt sagāzumu. Savukārt plaisu mērīšanas sensori tiek uzstādīti konstrukcijai uz būtiskākajām plaisām un tiek mērīts, vai būvdarbu ietekmē plaisas nepalielinās. Ar ģeofoniem jeb vibrāciju sensoriem tiek mērītas vibrācijas no būvlaukuma. Īpaši spēcīgas vibrācijas var rasties pāļu urbšanas un dzīšanas būvdarbu laikā, kā arī vibroblietes darbības laikā var rasties gan vertikāles deformācijas, gan veidoties plaisas.

Ar sensoriem, kas paredzēti konstrukciju deformāciju (spriegumu) mērīšanai, var konstatēt, vai slodzes ietekmē notiek konstrukciju deformācija. Šādus sensorus ļoti bieži uzstāda metāla konstrukcijām. Edgars Pinkovskis atklāj, ka Latvijā pašlaik tiek būvēts objekts, kurā ēku monitoringam tiek izmantoti trīs veidu sensori – inklinācijas, plaisu mērīšanas un ģeofoni jeb vibrāciju sensori. Šim objektam (DOP) bija prasība veikt ēku monitoringu ar automātiskajām  sistēmām, un sensoru monitorings tika izvēlēts kā vispiemērotākais risinājums.

Nepārtrauktas darbības sensoru monitorings ir īpaši noderīgs būvniekiem, kas veic objektu būvniecību un kam (DOP) ir prasība veikt ēku monitoringu. Šāda veida monitorings ir praktisks un uzticams risinājums būvekspertiem, kas veic būvuzraudzību  objektiem, kuros  jāveic ēku monitorings. Savukārt loģistikas centros, lielās noliktavās un  ēkās, kur ikdienā uzturas daudz cilvēku, būtu ieteicams uzstādīt inklinācijas, sprieguma mērīšanas un plaisu sensorus, kas uzraudzītu saskrūvētās konstrukcijas un  ļautu novērst iespējamo risku cilvēku drošībai. Būvobjektos, kur ēku monitoringu nepieciešams veikt ilgāk kā divus gadus, sensorus izdevīgāk ir iegādāties.  Savukārt objektos, kur ēku monitorings ir nepieciešams īsāku laika periodu,  tos ir izdevīgāk  iznomāt.

Iegādājoties vai iznomājot sensorus, tiek nodrošināta apkalpošana, kas ietver sensoru uzstādīšanu, iegūto datu sagatavošanu attiecīgajiem būvekspertiem turpmākai analīzei, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek nodrošinātas apmācības un konsultācijas.